Skan zvans – TRAUKSME!

„Šurp grāmatas,

uz skolu …”

Pirmais septembris – saposti skolnieki, ziedu jūra, pirmais zvans. Lai gan bērniem, gan vecākiem visi 12 mācību gadi būtu šo svētku turpinājums, nevis viens vienīgs stress, sagatavojiet bērnu skolai jau iepriekš.

Kā noteikt iespējamās atpalicības intelektuālajā un emocionālajā attīstībā un savlaicīgi tās koriģēt, stāsta pedagoģe psiholoģe Jeļena ZELISA, centra Lando pasniedzēja.

Pirmais zvaniņš

Lai cik gudrs jūsu bērniņš nepiedzimtu, viņa spējas vajag attīstīt. Un, jo agrāk jūs sāksiet ar to nodarboties (vēlams, no dzimšanas), jo labāk. Tad skolā jūsu bērns izvairīsies no galvenajām problēmām: nemierīguma, sliktas uzmanības koncentrācijas, sliktas atmiņas, runas problēmām – nesakarīgas runas. Viņš labi mācīsies un sagādās jums tikai prieku.

Ko var izdarīt mēneša laikā, kurš ir atlicis līdz 1. septembrim, ja bija jāstrādā iepriekšējie 7 gadi? Nu, kaut vai saprast, ka jūs gaida jauns dzīves etaps, ka jūs esat veltījuši pārāk maz laika savam vismīļākajam bērnam, ka jūs vēlaties, lai viņam skolā nebūtu problēmu, tādēļ jūs kļūsiet par Īstu Mammu (Tēti) un palīdzēsiet savam bērnam. Iesākumā nosakiet, vai viņš reāli ir gatavs skolai? Un ne tikai psiholoģiski, bet arī intelektuāli.

Pastāv speciāli testi visu smadzeņu augstāko funkciju diagnostikai, kuru laikā tiek pārbaudīts: verbālais un neverbālais intelekts, asociatīvās un loģiskās domāšanas līmenis, redzes un dzirdes atmiņa, sīkā motorika, patvaļīgā un akustiskā uzmanība, uztvere, iztēle, runa.

Gādīgi vecāki veic šādu diagnostiku, lai ne tikai noteiktu attīstības novirzes, bet arī, lai noteiktu bērna stiprās puses.

Vēl vairāk diagnostiku vajag iziet, ja bērnam jau ir problēmas ar mācībām vai arī ir noteikta diagnoze: minimālā smadzeņu disfunkcija (MSD). Pēdējo gadu laikā ir palielinājies bērnu ar MSD procents. Iespējams, tas ir kaut kā saistīts ar moderno dzemdību pieņemšanas procesu. Lai gan, jāpiebilst, ka jebkuras novirzes no grūtniecības un dzemdību gaitas (asfiksija, dzemdību traumas, ieilgušas un priekšlaicīgas dzemdības) var izraisīt bērniņa ar diagnozi MSD nākšanu pasaulē. Bet bērns nav vainīgs, ka viņš šajā pasaulē ir ieradies tāds! Toties no vecākiem ļoti lielā mērā būs atkarīgs tas, kā turpmāk dzīvos viņu atvase.

Kas tas par zvēru: MSD

Ar tādiem bērniem ir jāstrādā individuāli un pareizi. Jo intelekts jau viņiem ir saglabāts, taču ir novērojama aizture attīstībā, kas parasti rodas sliktas uzmanības koncentrācijas un mācību vielas neapgūšanas dēļ, un vēl arī pedagoģiskās nolaidības rezultātā.

Šādi bērni bieži vien ir palēnināti, ļoti kaprīzi, nemierīgi, viņiem ir ļoti vāja uzmanība. Protams, viņiem ir vajadzīga individuāla darba forma. Nodarbībām ar viņiem ir jābūt ierobežotām laika ziņā. Viņi var koncentrēties augstākais 15 minūtes, pēc tam nogurst. Vari stāvēt viņu priekšā kaut vai uz galvas – neko nepanāksi.

MSD ar laiku pāriet, ja vecāki ar bērnu nodarbojas. Kā? Stingrs režīms, sports (piemēram, peldēšana), interesantu nodarbību izvēle, galvenais – lai nebūtu negatīvisma .

Labi nomierina zīmēšana, īpaši, ja blakus zīmē arī mamma. Pirms miega tikai mierīgas spēles, pasaku lasīšana – nekā aktīva, nekāda televizora, kurš rada pāruzbudinātību. Ir vajadzīgas atslābinošās masāžas, vannas ar zālītēm.

Un bērns pamazītēm piemērojas, neskatoties uz visu savu nelīdzsvarotību.

Pats galvenais, neļaut bērnam iekarst – nekliegt, neizrādīt nekādu agresiju.

Vecākiem ir jābūt informētiem, ka viņu bērnam ir MSD, lai gan viņi nez kāpēc ne vienmēr zina par šo diagnozi. Bet šādā gadījumā ir jāiet pie neirologa, un ir nepieciešams arī psihologs.

NB. Tie bērni, kuri reizēm nokrīt uz grīdas ar prasīgu bļāvienu, vairumā gadījumu ir absolūti normāli. Krīt, kliedz, spārdās ar kājām un rokām – tā viņš aizstāv savu pozīciju, norūda raksturu. Atnāksiet mājās – ielieciet viņu dušā. Visu nomazgās, galvenais, lai nepārsālītu.

Ku-kū, vecāki!

Bērnam pāreja uz skolu ir stress – liela slodze, paaugstināta nogurdināmība. Bērni nepaspēj atpūsties, bieži vien viņi negrib iet uz skolu tādēļ, ka banāli nogurst un neizguļas. Tādēļ vecākiem vajag izplānot dienas režīmu un to stingri ievērot.

Kautrīgums, biklums, neadekvāts pašnovērtējums – ja šīs problēmas nav atrisinātas, tās saasinās un rada citas. Tādēļ tās labāk atrisināt vēl pirmsskolas vecumā. Viss, vilciens aiziet!

Vecākiem bērns ir jāatbalsta un jāstimulē, jāuztur pastāvīgs dialogs. Ja dzirdat savu bērnu, neizvairieties no viņa. Ja viņš ir pieļāvis kādu kļūdu – korekti apspriediet, kādēļ viss tā ir sanācis, un kā to izlabot.

Bērns pašapliecinās, galvenokārt, ģimenē, un, ja viņu saprot, tad viņš iegūst kolosālu atbalstu un kļūst par stipru personību. Viņš iet uz mājām zinot, ka viņam tur palīdzēs. Bet, ja viņu nesaprot gan skolā, gan mājās?

Lūk, intelektu var attīstīt, pievilkt, bet dvēseles pasauli gan tā pagrūtāk. Vissvarīgākais ir nepieļaut, ka rodas problēmas emocionālajā sfērā.

Paņem rotaļlietu un – uz redzēšanos!

Tagad ļoti aktuāla ir bērnu vientulības problēma, bet psihologi to, nezinu kādēļ, klusi apiet. Vecāki un arī vecmāmiņas daudz strādā, bērni viņus praktiski neredz. Bet bērniņi meklē mīlestību un atbalstu. Visas viņu fantāzijas un meli bieži vien ir tikai mēģinājums pievērst sev vecāku uzmanību, jo tā gribas būt vajadzīgam.

Bērnam ir bēdas, bet jūs: „Liecies mierā, nerunā muļķības!” Vienu reizi liecies mierā, divas... Bērns noslēdzas sevī. Vēlāk visu testu rezultāti parāda vienu vienīgu negatīvismu. Vecāki bieži vien nevēlas redzēt problēmas – viss ir labi. Ar dažu labu mamma var stundu runāt pa tālruni, bet bērnam laiku atrast nevar.

Paskatieties, kas notiek bērnu rotaļlaukumos. Ko dara mammas? Viena lasa žurnālu, otra pļāpā ar draudzeni, trešā zvanās pa tālruni, tikai ar acs kaktiņu uzmanot, ko bērns tur dara. Ļoti maz mammu runā ar saviem bērniem, tikai strostē: „Kur tu ej? Kādēļ netīras rokas?” Bet bērns taču tagad apgūst kolosālu pasauli! Un ko jūs? Nesagraujiet, bet stipriniet savstarpējās sapratnes tiltiņu starp jums un jūsu bērniem!

Kā bērnu var padarīt par apdāvinātu ?

“Es gribu ģēniju!”, saka mamma. Bet, ja jūs viņu nekā neesat attīstījuši, par kādu ģēniju gan jūs sapņojat? Bērnam nav potenciāla. Jūs neko neizdarījāt – un izauga sēne. Gadās, protams, ļoti spējīgi bērni, kuri skolā atveras paši.

Potenciālu var atklāt diagnostikas laikā. Speciālists var iedarbināt mehānismu, sniegt rekomendācijas, bet tālākais ir tikai vecāku atbildība, viņiem pēc tam būs jāstrādā. Un, ja viņi to nedara, viss apstājas. Bērnam zināšanas vajag ne tikai dot, bet arī nostiprināt, citādi viņš visu aizmirsīs. Tādēļ, ka daudzas zināšanas viņam pagaidām ir abstraktas un ikdienas dzīvē nevajadzīgas.

Lai bērns būtu talantīgs, vecākiem ir jāiegulda savas pūles. Trenējiet savu bērnu, jo visu var lieliski attīstīt – gan atmiņu, gan uzmanību!

Metodes ģēnijiem

Atmiņas attīstībai pastāv īpašas metodes. Bērns labprāt domās un atcerēsies vienalga ko, ja intelektuālais uzdevums ir skaidrs un neparasts. Nu, tad radiet spēles momentu, bet trenēties var pastāvīgi. Atnācāt no āra, ļaujiet, lai bērns stāsta, ko ir redzējis, kur bijis, lai uzzīmē to.

Zīmēt, lipināt, izgriezt, likt konstruktoru – tas taču ir tik vienkārši un brīnišķīgi! Kāds mājai ir jumts, kur ir logi, kādas figūras ir līdzīgas? Sastādiet āķīgus uzdevumus, izgrieziet no spīdīga papīra dažādas speciālas figūras. No krāsaina papīra veidojiet skaistus paklājiņus.

Zinātkāre sāk attīstīties ļoti ātri. Attīstiet to! Kas jūsu bērnam interesē bez datora un televizora?

Izzināt, tā ir normāla bērna funkcija. Bērnam gribas plašumu – nu, tad dodiet viņam plašumu! Lai taču viņš zīmē ar flomāsteriem un vaska krītiņiem uz sienas – uzlīmējiet speciālas tapetes. Viņam taču tā roka attīstās. Bet jūs viņam pa rokām sitat – ko tu esi uzzīmējis! Neaizslēdziet skapīšus, vienkārši aizvāciet no turienes visu lieko, lai viņš lien visur, kur kārojas. Tā ir viņa normāla vajadzība – izzināt pasauli. Jo, ja mēs visu novāksim – ko viņš izpētīs? Ja nesasildīsim ar savu siltumu – kur viņš meklēs palīdzību?

Ja mēs neieguldīsim savus spēkus viņa attīstībā – kurš gan cits viņam palīdzēs priecīgi un laimīgi nodzīvot šos brīnišķīgos 12 skolas gadus?

Скорочтение для детей
2007 Copyright © Skola+