Londonas debesis

Lēmums parādīt bērnam Londonu brieda kopš tiem laikiem, kad viņš sāka mācīties angļu valodu. Ir muļķīgi stāstīt tematus un lasīt tekstus par to, ko tu nekad neesi redzējis. Vēl arī aviokompāniju reklāma nospēlēja savu lomu – re, var aizlidot par velti. Tad mēs arī sataisījāmies.

Lēmums parādīt bērnam Londonu brieda kopš tiem laikiem, kad viņš sāka mācīties angļu valodu. Ir muļķīgi stāstīt tematus un lasīt tekstus par to, ko tu nekad neesi redzējis. Vēl arī aviokompāniju reklāma nospēlēja savu lomu – re, var aizlidot par velti. Tad mēs arī sataisījāmies.


Lēto biļešu meklēšana internetā neko nav devusi. Tādu gudrinieku izrādījās daudz. Un mēs, ieplānojuši atvaļinājumu, nepasūtot biļetes priekšlaicīgi, bijām spiesti lidot pēc pilnas maksas.
Kā vajag darīt: Plānojiet braucienu laicīgi. Izvēlieties internetā reisus un rezervējiet lētākās biļetes.

Kā nevajag darīt: Rēķināties ar to, ka lēto piedāvājumu pietiks visiem.

Atlidojot, mēs, kas bijām pieraduši pie Rīgas lidostas, nedaudz apmulsām. Mērogs bija cits. Saņemot bagāžu, nolēmām braukt uz pilsētu ar taksometru. Labi, ka attapāmies pajautāt, cik tas maksās. Izrādījās, ka aptuveni 80 latu. Mēs sapratām, ka ir jāuzvedas pieticīgāk, un iestājamies rindā uz autobusu. Te mēs pirmo reizi arī sapratām, ka Londona ir dārga pilsēta. Par braucienu autobusā no mums iekasēja 20 latus.

Kā vajag darīt: transporta biļetes ir nopietns izdevumu saraksts. Obligāti ieskaitiet zināmu summu brauciena cenā. Attālumi pilsētā par mazu neliksies.

Kā nevajag darīt: Rēķināties ar to, ka par 20 santīmiem jūs kaut kur tiksiet. Autobusa biļetes labāk pirkt Rīgā, un jūs nogādās tieši līdz metro.

Metro

«Šos vaidus mēs saucam par dziesmu», — šo dzejoļa rindiņu es atcerējos, mēģinot nopirkt biļetes uz metro. Biļete tiek pirkta vienu reizi visai dienai. Cena ir atkarīga no zonas. Metro biļetes pirkšana ir īsts pārbaudījums. Ir jāzina valoda. Tu pats izvēlies uz datora zonu, ar pirkstu spiežot uz izgaismotajiem lodziņiem.

Pēc pusstundu ilgušajām rituālajām dejām ap datoru, pie mums pienāca policists. Ar nesatricināmi mierīgu sejas izteiksmi viņš mūs uzklausīja un izdarīja pasūtījumu.

Atkārtot manipulācijas un pasūtīt vienu pieaugušo un vienu bērnu biļeti mums ne reizi neizdevās. Nācās pasūtīt divas pieaugušo. Bet stāvēt rindā pēc biļetēm prasīja vairāk spēka nekā mums bija. Tur, galvenokārt, stāv tūristi ar čemodāniem, tāpēc process ieilgst. Pilsētas centrā rindā pie metro kasēm stāv neapķērīgo tūristu pūļi.

Kā vajag darīt: Biļete ir derīga diennakti, tāpēc glabājiet to 24 stundas.

Kā nevajag darīt: Izmest biļeti uzreiz pēc IEEJAS metro. Uz izejas jūs palūgs to uzrādīt vēlreiz.

Bērna komentāri: Super! Vagonā drīkst atvērt logus un neviens nelamājas!

Centrs

Visas ievērojamākās apskates vietas atrodas Big Bena rajonā: parlamenta ēka, Vestminsteres abatija, panorāmas rats – Londonas Acs, bērnu izklaides komplekss, muzeji. Netālu atrodas Trafalgāra laukums. No šejienes dodas ceļā ekskursiju autobusi un upes tramvaji.

Pirkt biļeti uz autobusu ir ļoti izdevīgi. Brauc ar jebkuru, izvēlies austiņās dzimto valodu un klausies ekskursiju. Ja gribi apskatīt kādu ievērojamo vietu, tad izkāp un apskati. Pēc tam atgriezies uz to pašu pieturu un ar to pašu biļeti brauc ar jebkuru citu autobusu. Ja brauc, nekāpjot ārā no autobusa, ekskursija ilgst 2,5 stundas.

Vēl šajā cenā ietilpst arī ekskursija ar upes tramvaju. Var braukt tajā pašā dienā, var arī nākamajā. Galvenais ir iekļauties 24 stundās.

Kā vajag darīt: Apskatīt nulles meridiānu Griničā. Ar vienu biļeti 24 stundu laikā var braukāt kaut vai 10 reizes.

Kā nevajag darīt: Nevajag izmest biļeti.

Bērna komentāri: Par baltu velti! Mums pēc ekskursijas atdeva austiņas, tāpat pēc tevis neviens tos ausīs nebāzīs. Un es tā nopriecājos!
Vēl pirms brauciena mēs ar bērnu sarunājām, ka viena ekskursija tiek viņam, viena – man. Akvārijs – tas ir bērnam, bet Salvadora Dali izstāde – man. Bērns teica, ka tā nav izstāde, bet murgs kaut kāds un nenoticēja, ka visas šīs lietas izveidojis pieaudzis cilvēks.


Akvārijs

Akvārijs samierināja manu dēlu ar daudzu baseinu megapoli, kur peldēja haizivis un rajas. Akvāriji ir sadalīti pēc pasaules okeānu zonām. Var apbrīnot jebkura reģiona ūdens pasauli. Īpaši lielu iespaidu uz dēlu atstāja medūzas. Rajas un lielās zivis varēja pat noglaudīt. Dēls nosēdēja paslēptuvē, lai tiktu pie rajas, 45 minūtes.

It īpaši viņam patika metāliskā zivtiņa-robots. Radās tāds iespaids, ka tā ir dzīva. Bet pēc tam mēs pamanījām, ka starp akvārijiem pastaigājas smieklīgs robots, kuram patīk papļāpāt ar tūristiem. Bet, pamanījis mūs, viņš teica “I’m so tired!” (esmu tā noguris) un devās uzlādēties.

Kā vajag darīt: Ieplānojiet laiku akvārija apmeklējumam. Pēc tam varat uzreiz izbraukt ar panorāmas ratu.

Kā nevajag darīt: Mēģināt aizsniegties līdz atklātā akvārija dibenam. Dziļums ir ap metru.

Londonas Acs

Panorāmas rats - London eye – ir atsevišķa stāsta vērts. Mūs pārsteidza serviss. Pirms iekāpšanas tev izsniedz bukletu, kur ir aprakstīts, ko un no kāda augstuma var redzēt. Izvēlies, piemēram, ziemeļus, un uz bildes, kas uztaisīta no putna lidojuma augstuma, vari atrast visu to celtņu nosaukumus, kurus tu redzi.

Panorāmas rats— bērnam, bet pēc tam mūzikas koncerts baznīcā – mammai. Tā mēs godīgi dalījām ekskursijas. Ja gājām uz muzeju, pēc tam mums bija jāiet uz McDonaldu.

Portobello tirgus

Kas ir Portobello nevar aprakstīt ar vienu vārdu. Tas ir krāmu tirdziņš, daudzkrāsainība, laiku un stilu sajaukums. Tev neko nevajag. Bet tu skaties uz to visu un saproti, ka gribi nopirkt visu: no saliektajām dakšiņām līdz pat pagājušā gadsimta sākuma zvērādām. Burzma ir vienkārši briesmīga. Neskatoties uz to, pārsteidz draudzīga atmosfēra. Spēlē jautra mūzika. Bodītēs tiek tirgots tas, ko ir pieņemts apzīmēt ar populāro vārdu „vintage” jeb antīkais stils. Uz šejieni pārsvarā atnāk palūrēt. Cilvēku daudzums kā demonstrācijās. Tūristi pērk antīkās lietas kā suvenīrus. Šī drūzmēšanās aizrauj ar visādu nieciņu daudzveidību. Mani pārsteidza tas, kā šīs lietas vispār var pārdot. Tas ir, ka par šādām mantām kāds vēl arī naudu maksā. Apbrīnojami, bet absolūti nedzird lamāšanos. Tāda draudzīga drūzma, kur visi smaida.

Kā vajag darīt: nopirkt zelta sietiņu tējai.

Kā nevajag darīt: būt rupjam un grūstīties. Tieši šeit es līdz galam izpratu izteiciena „kā zilonis trauku bodē” jēdzienu.

Bērna komentāri: Ļoti patika saldā ķīniešu tēja. Vecie ķīniešu šķīvīši ar caurumiņiem. Nepatika, ka nācās daudz staigāt.

Princeses Diānas pils

Ap Kensingtonas pili, kur dzīvoja princese Diāna, ir izvietots brīnišķīgs dārzs. Tagad pilī ir muzejs.
Bērnu pārsteidza princeses tērpu daudzums, kuri ir izlikti ekspozīcijai. Apkārt pilij ir ļoti skaisti dārzi.

Tajā pat laikā – uzmanību! – sēdēt drīkst visur: uz nopļautā mauriņa vai uz guļamkrēsliem, kas ir izlikti apkārt. Var piesēst, atpūsties, pasauļoties. Bērns bija sajūsmā par lodziņiem, kas ir izgriezti krūmos. Var ielīst krūmā, lūkoties pa lodziņu ārā un tevi neviens nepamanīs.

Mammas komentāri: Kafijas krūze ar smalkmaizīti maksā ap pieciem latiem.

Bērna komentāri: Jā, negribētu es būt par princesi – katru dienu jāģērbj jauna kleita. Šausmas!

Vāverītes

Ir angļi, kuri baro vāverītes katru dienu. Mēs satikām pensionāru, kurš katru dienu divas stundas dienā pavadīja sarunājoties ar vāverīšu baru. Viņš pazina katru vāverīti no šī bara pēc vārda, un kaut kādā veidā spēja tās atšķirt. Piemēram, viņš teica: „Tom, panāc šurp!”, un vāverīte apsēdās viņam uz rokas.

Kā vajag darīt: klakšķināt ar mēli, lai vāverīte pienāktu tuvāk.

Kā nevajag darīt: barot vāverītes ar maizītes paliekām. Vietējais pensionārs, ieraugot, ar ko mēs barojam vāverītes, teica, ka to darīt nevajadzētu un izsniedza mums sauju ar riekstiem.

Bērna komentāri: Nu gan! Pieaudzis onkulis katru dienu nāk spēlēties ar vāverītēm.

Kas pārsteidz, tā ir absolūta tevis pieņemšana no cilvēku puses. Angļi ir noskaņoti parādīt savu valsti, visu to labāko tajā. Nevienu reizi nesaskārāmies ar nelabvēlīgu vārdu vai skatienu.

Bērns bija tādā nirvānā, ka es jau sen viņu neredzēju tik labi uzvedamies.

Baloži

Mēs satikām vīrieti, kurš glaudīja baložus. Viņš tos baroja un sarunājās ar tiem. Likās, ka baloži viņu pazīst. Tūristi, kuri gribēja nofotografēties, nāca viņam klāt, un viņš uzsēdināja baložus viņiem uz galvas. Sanāca ļoti feini kadri.

Bērna komentāri: Viņš ir tos iemācījis meklēt drupačas uz galvas. Iedomājies, uzber drupačas uz galvas, bet šie sāk rakņāties matos. Mazliet kut. Bet baloži mēdz arī pieķēzīt uz galvas…


Ja vēlies, lai tevi notur par īstu angli, ir bieži jāatkārto «Sorry! Sorry! Sorry!» un visu laiku jāsmaida.

Avots: Žurnāls SKOLA+ (Nr.1, 2007.g. janvāris)

ātrā lasīšana un ātrā iegaumēšana,ātrlasīšana
Каникулы
2007 Copyright © Skola+